Prof. Laimas Geikinas projekts “Teoloģijas un prakses mijattiecības ilgtspējīgā starpkultūru un starpreliģiju dialogā”

01.02.2018. – 30.04.2018.

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

 

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādu Teoloģijas un reliģijpētniecības jomu kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr, kopš pagājušā gadsimta 50-60ajiem gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.

Praktiskā teoloģija kā baznīcas prakses izpētes instruments. Citiem vārdiem runājot, baznīca īsteno noteiktu teoloģiju savā praksē un praktiskās teoloģijas pētnieki atklāj šo prakšu saistību ar oficiālo teoloģiju. Pēta šādas prakses sociālo devumu sabiedrībā kopumā. Piemēram, pēdējā laika notikumi Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas (LELB) un Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) attiecībās ir aktuāla pētniecības tēma Praktiskās teoloģijas izpētes jomā “Politiskā teoloģija”. Pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi risinot problēmjautājumus, iespējams secināt par teoloģiskām (ne)atbilstībām baznīcas un sekulāras sabiedrības attiecībās. Paralēli teoloģiskajiem tekstiem par izpētes subjektu ir kļuvis ticīgā “dzīvais dokuments” – viņa komunicētie naratīvi un īstenotā rīcība. Šādai pētniecībai paralēli tradicionālajām izpētes metodēm, noderīgas ir sociālo zinātņu pētniecības metodoloģijas. To izmantošana, savukārt nodrošina starpdisciplināru pieeju.

Konkrētā projekta ietvaros līdz šim tiek strādāts pie monogrāfijas ar darba nosaukumu „Mainīgā Praktiskās teoloģijas disciplīna mainīgajā pasaulē: no mācītāju sagatavošanas līdz pastorālās prakses pētniecībai”. Šobrīd ir publicēts raksts “Praktiskā teoloģija LU Teoloģijas fakultātes studiju programmās laikā no 1920. līdz 1940. gadam” žurnāla “Ceļš” 68. numurā, kas atklāj disciplīnas vēsturisko attīstību. Tiek strādāts pie vairākām starptautiskām publikācijām, kas ietver informāciju par reliģiski kompetentas sabiedrības ilgtspēju un šādas kompetences nodrošinājuma modeli jaunajā izglītības saturā. Publikāciju saturs izrādījās ļoti pieprasīts Eiropas valstīs, kuras meklē jaunus risinājumus tradicionālajām reliģiskās izglītības pieejām. Projekta ietvaros īstenota vizīte pie sadarbības partnera Krievijas Ev. – Lut. Baznīcas teoloģiskā semināra. Vizītes ietvaros bija iespēja diskutēt ar minētās baznīcas topošajiem mācītājiem un evaņģēlistiem par varas attiecībām starp vairākuma Krievijas Pareizticīgo baznīcu un mazākuma baznīcām, tai skaitā Krievijas Ev. – lut. Baznīcu. Pētot dažādus avotus Sanktpēterburgas Reliģiju vēsturē muzejā nācās secināt, ka iespējams vilkt paralēles reliģiskās brīvības kā cilvēktiesību normas (ne)nodrošinājumā Krievijā un Latvijā. Abos gadījumos likumā iestrādāta paternāliska attieksme pret indivīdu un mazākuma baznīcu tiesību ierobežojumi. Par šādu ierobežojumu esamību Latvijas reliģisko organizāciju likumā iespējams pārliecināties, iepazīstoties ar LR satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu.[1]

Spraigas debates semināra dalībnieku vidū izraisīja “Stambulas konvencijas” apspriešana un pārdomas par dažādu teoloģisko argumentu izmantošanu diskutējot par vai pret konvencijas ratificēšanu.

Projekts ne tikai sniedz iespēju nodarboties ar pētniecību, bet arī dibināt jaunus kontaktus ar līdz šim nesasniegtām augstskolām (Maltas Universitāte) vai tīklojumiem (ATINER).

P.S. Bija vērts iegūt doktora grādu, lai tagad iesaistītos pēcdoktorantūras atbalsta programmā.

---------------------------------------------------------------------

[1] Normas, kas jaunizveidotām draudzēm liedz izveidot reliģisko savienību (baznīcu) pirms desmit gadus ilga pārreģistrācijas perioda beigām vai ja attiecīgajā konfesijā viena baznīca jau ir reģistrēta, neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. 26.04.2018. [skatīts 07.05.2018.] – pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-jaunizveidotam-draudzem-liedz-izveidot-religisko-savienibu-baznicu-pirms-desmit-gadus-ilga-parregistracijas-perioda-beigam-vai-ja-attiecigaja-konfesija-viena-baznica-jau-ir-registreta-n/

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādās teoloģijas un reliģijpētniecības jomās kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr kopš 20.gs. 1950. - 1960. gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.

Šajā atskaites periodā ir izstrādāta un iesniegta publikācija žurnālam “Ceļš”, kas tapusi pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi, risinot apziņas brīvības jeb ticības brīvības tiesības valsts un baznīcas attiecību kontekstā. Minētā publikācija tapusi pateicoties mobilitātes vizītei Sanktpēterburgā, Krievijā iepriekšējā atskaites periodā. Publikācijā ietvertie pētījuma rezultāti prezentēti starptautiskā konferencē “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-) secular world” Stelenbušas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Dienvidāfrikā. Katra no publikācijām, kas top projekta īstenošanas laikā, kļūs par pamatu kādai no monogrāfijas apakšnodaļām.

Konkrētā projekta ietvaros tiek turpināts darbs pie monogrāfijas ar darba nosaukumu „Mainīgā Praktiskās teoloģijas disciplīna mainīgajā pasaulē: no mācītāju sagatavošanas līdz pastorālās prakses pētniecībai”. Šobrīd ir publicēts jau otrais raksts Waxman izdevuma Researh on Religious and Spiritual Education 12. sējumā New international studies on religions and dialogue in education: “Religious competence and the new national curriculum of Latvia. Current developments.” Minētā publikācija atklāj indivīdu reliģiskās kompetences attīstības iespējas valsts izglītības sektorā, kas ir priekšnosacījums starpreliģiju dialoga iespējamībai sabiedrībā.

18. jūnijā bija iespēja dalīties pieredzē un pētījuma rezultātos Teoloģijas un reliģijpētniecības doktorantu seminārā LU. 

Piedalījos un sagatavoju prezentāciju starptautiskam semināram “3rd Annual International Symposium on Religion & Theology 28-31 May 2018, Athens, Greece”. Prezentācijas nosaukums: Interreligious dialogue and Sustainable development in the context of contemporary education. Prezentācijas ietvaros izstrādāti starpreliģiju dialoga un ilgtspējas koncepti, kas kļūs par pamatu izglītības darbības pētījumam projekta ietvaros. Viens no dalības pēcdoktorantūras atbalsta programmā papildus ieguvumiem ir iespēja iepazīt citas kultūras un iekļauties tīklojumos ārpus sava līdzšinējā profesionālo kontaktu loka. Tā arī šoreiz – iepazīti kolēģi no Dienvidāfrikas, Anglijas, Indijas u.c valstīm

Laikā no 28. jūlija līdz 3. augustam piedalījos starptautiskā konferencē ar prezentāciju simpozijā "ISREV simpozija par atbilžu meklējumiem uz būtiskajiem reliģiskās izglītības jautājumiem."ISREV Symposium on how to approach questions about key issues in religious education" un diskutēju strapreliģiju dialoga ilgtspējības nosacījumus starptautiska foruma ietvaros.

Lielākais notikums un piedzīvojums šajā atskaites periodā bija viesošanās pie sadarbības partneriem Dienvidāfrikas Universitātē (UNISA) un intensīvs darbs gan studējot garīguma, tai skaitā, kristīgā garīguma jautājumus universitātes bibliotēkā, gan piedaloties 3 starptautiskās konferencēs Pretorijā un Stelenbušā, kā arī sniedzot ieskatu Latvijas reliģiskās izglītības aktualitātēs Sv. Augustīna koledžā, Johanesburgā.

6.-7. septembrī “Vai jūs zināt, kas es esmu? Būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā.”/”Do You know who I am?: Being Human in a Technological Age.” (Pretorija) 

No 20. līdz 22. septembrim “Garīgums, teoloģija, izglītība”/”Spirituality, Theology, Education.” (Pretorija) un no 26. līdz 27. septembrim “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-)secular world.” (Stelenbuša).

12. septembrī piedalījos pēcdoktorantu seminārā, kuru vadīja profesors Niko Bota (Nico Botha) "Reimagining research methodology in Missiology” (UNISA, Pretorija). Lielākoties diskusijā argumenti tika balstīti atbrīvošanās teoloģijā un centrālā tēma bija dekolonizācija baznīcas prakses dažādos aspektos – nabadzības mazināšanā un diakonijā, baznīcas rituālu un liturģijas tradīcijas un draudžu gatavība inovācijām. Kā arī sekulārās sabiedrības daļas un baznīcas iespējamā sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.

19. septembrī notika publiska lekcija Sv. Augustīna koledžā (Johanesburga) “Reliģiskā izglītība Latvijā: cerības un izaicinājumi.”/ “Religious Education in Latvia: Hopes and Challenges.” www.staugustine.ac.za/news-events/public-lecture-prof-laima-geikina-19-september-19h00

Šādi starptautiski forumi ir ļoti pateicīgi, lai dibinātu jaunus kontaktus ar kolēģiem visā pasaulē, kā arī stiprinātu jau esošos. Dienvidāfrika bija ražīga šai ziņā. Nodibināti kontakti ar Prāgas Kārļa Lielā Universitātes (Čehija) Jūdaikas studiju ekspertu Dr. Dāvidu Biernotu (David Biernot), Otavas Sv. Pāvila Universitātes (Kanāda) Teoloģijas fakultātes profesoru Fabrisu Blī (Fabrice Blée), Adelaidas Tabora koledžas (Austrālija) pēcdoktorantūras studiju vadītāju Dr. Stjuartu Devenišu (Stuart Devenish). Notikusi vienošanās par turpmāku sadarbību, 2019. gadā organizējot garīguma jautājumiem veltītas konferences Rīgā un Romā (sadarbībā ar SSCS - Society for the Study of Christian Spirituality) 2019. gadā. Minētajos projektos turpinās sadarbība ar UNISA un profesoru Kristo Lombārdu.

Ļoti nozīmīgs bija Henki (Hankey) kongrigacionāļu baznīcas apmeklējums ar iespēju piedalīties dievkalpojumā un sveicināt draudzi Latvijas kristiešu vārdā.

Paralēli darbam, šādas vizītes pie sadarbības partneriem ļauj iepazīt valstis un kultūras, kas ir atšķirīgas no mūsu kultūras, un vienlaikus tik līdzīgas: Dienvidāfrikā Aparteīda režīms tika gāzts 1994. gadā, tikai pāris gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, sabiedrība ir sašķelta joprojām dažādas ādas krāsas grupās – baltajos, melnajos un krāsainajos. Līdzīgi kā Latvijā, kur esam etniski sašķelti. Liela cerība sabiedrības vienotībai ir jaunā paaudze gan vienā, gan otrā gadījumā, kas spēj pārvarēt vēsturiskus pāri darījumus un vienoties kopīgu mērķu sasniegšanai. Gan Dienvidāfrikas, gan Latvijas kori ir vieni no izcilākajiem pasaulē. To atklāju jau Pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā. Un, nenoliedzami, Dienvidāfrikas daba ir viens no iemesliem, kāpēc vēlētos vēl kādreiz apciemot šo zemi.        

Dienā, kad devos mājup, bija sācies džakarandu ziedēšanas laiks. Vēl viens iemesls atgriezties Dienvidāfrikā!

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

 

Šis ir bijis salīdzinoši mierīgs, bet ne mazāk rezultatīvs projekta īstenošanas laiks. Mierīgs, jo trīs mēnešu laikā nav notikusi neviena mobilitāte. Esmu bijusi visu šo laiku Latvijā, kas man ir devis iespēju sekot līdzi notikumiem baznīcu dzīvē Latvijā reālajā laikā nevis virtuāli.

Šajā periodā ir nākusi klajā mana publikācija žurnāla “Ceļš” 69. numurā. Šis pētījums tapis mobilitātes ietvaros pie sadarbības partneriem Sanktpēterburgā. Publikācijā “Apziņas brīvība un reliģisko organizāciju likums: Latvijas un Krievijas gadījumi” izklāstu atziņas, kuras radušās, strādājot Sanktpēterburgas Reliģijas vēstures muzeja bibliotēkā. Abu valstu likumi, kas regulē reliģiskās brīvības un reliģisko organizāciju darbības ir vienādas sava diskriminējošā trīs pakāpju rakstura dēļ. Abās valstīs ir kādas “īpašās”, “tradicionālās” jeb “titulētās” reliģiskās organizācijas/konfesijas/tradīcijas. Tam seko mazāk “bīstamās/vēlamās”, bet pieciešamās, un tad ir sektas un jaunās reliģiskās kustības, kuras pēc noklusējuma nav vēlamas. Pēdējo dekāžu laikā ir mainījusies gan reliģijpētniecības terminoloģija, gan sociālais konteksts. Tāpēc saglabāt šādu ar likumu noteiktu dalījumu nav vēlams. To pierādīja arī LR Satversmes tiesas lēmums attiecībā par neatkarīgas pareizticīgo draudzes reģistrāciju, kā arī par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas reģistrāciju un tiesību uz pirmskara laika LR baznīcas mantojumu atzīšanu. Plašāk iespējams lasīt: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels/Cels_69/03-Geikina.pdf

Paralēli, pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Dienvidāfrikas Universitātes profesoru Kristo Lombardu, padziļinātu pētīju garīguma sekmēšanas un pilnveides iespējas studiju procesā. Esmu nonākusi pie atziņām, ka piedāvājot transformētu studiju/sakrālo vidi un paredzot īpašu laiku pārdomām/apzinātībai akadēmisko studiju ietvarā, iespējams rosināt jauniešu/studējošo individuālās garīgās pieredzes dekonstrukciju – refleksiju – rekonstrukciju. Šādā veidā jaunieši tiek iedrošināti iedziļināties teoloģiskos un reliģiskos jautājumos, jaunu nozīmju meklējumos savu dzīves mērķu kontekstā. Esmu izstrādājusi izglītības darbības pētījuma teorētisko un metodoloģisko aprakstu, kuru plānoju īstenot aprīlī, atgriežoties no pētniecības mobilitātes pie sadarbības partneriem Vanderbilta Universitātes Teoloģijas skolā (ASV). Esmu priecīga, ka četrus gadus lolotais sapnis – tikties ar jomas speciālistiem šajā augstskolā un mācīties no viņu pieredzes, beidzot tiks īstenots.

Pamazām top manas plānotās monogrāfijas melnraksts ar darba nosaukumu “Redzi, Cilvēks! Ecce homo.”. Esmu ieskicējusi struktūru, metodoloģiju un saturiskos virzienus.

Monogrāfija ietver trīs satura blokus: 1) Ecclesia – raksturo kristīgo kopienu, baznīcu un draudzi, tās mūsdienu specifiskajā kontekstā. Nodaļa ietver gan tradicionālās, ar šo darbības jomu saistītās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Liturģika), gan specifisko pētījumu virzienus (piemēram, Politiskā teoloģija); 2) Metanoia – raksturo kristīgās kopienas rīcībā esošos darbības instrumentus (piemēram, garīguma veicināšana), ar to izpēti saistītās tradicionālās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Homilētika); 3) Agape – raksturo kristīgās kopienas darbības augļus, kas sasniegti, pielietojot otrajā nodaļā aprakstītos garīgās un kristīgās dzīves transformācijas instrumentus. Viena no tradicionālajām praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnām, kas atklāj baznīcas darbības iespaidu plašākajā sabiedrībā ir Diakonija. Savukārt tādi pētījuma virzieni kā Ekoteoloģija atklāj transformētās attiecības starp Dievu, pasauli un cilvēkiem, kas balstās visu pušu savstarpējīgumā jeb  dialogā. Šajā nodaļā meklēta atbilde uz jautājumu: kā nodrošināt šo harmonisko attiecību un rezultātu ilgtspēju.

Papildus satura tematiskajam izklāstam, tas ietver daudzkonfesionālu perspektīvu. Latvijā šobrīd eksistē trīs sabiedriskā nozīmē un apjomā līdzvērtīgas kristīgās konfesijas – evaņģēliskie luterāņi, Romas katoļi un pareizticīgie. Ikvienā no tēmām ir mēģināts aplūkot saturu no šīm trim dažādajām teoloģiskajām perspektīvām.

Foto avots: The New York Times, By RAPHAEL MINDERAUG. 23, 2012, https://www.nytimes.com/2012/08/24/world/europe/botched-restoration-of-ecce-homo-fresco-shocks-spain.html

Šis būs laiks, ko noteikti atcerēšos vēl ilgi! Galvenokārt profesionālo ieguvumu dēļ.

Šogad LU 77. gadskārtējās starptautiskās konferences Teoloģijas un reliģijpētniecības sekcijai tika dots rosinošs nosaukums: “Reliģija: reālais un iedomātais”. Sen jau biju vēlējusies dalīties savos garīguma pētījuma rezultātos, un šī bija lieliska iespēja! Tieši tāpēc piedalījos konferencē ar priekšlasījumu “Garīgums studiju programmās. Iedomāts vai reāls?”. Īpaši cerēju uz diskusiju ar kolēģiem, kuri ir bijuši skeptiski par pašu pētījuma priekšmetu, bet šoreiz diskusija izpalika. Šo priekšlasījumu iespējams apskatīt arī tiešsaistē: https://www.youtube.com/watch?v=aUL9m8UsMHI (sākot no 39 min.).

Tomēr lielāko šī perioda daļu es pavadīju studiju un pētniecības vizītē Vanderbilta Universitātē, Teoloģijas fakultātē (Divinity School), ASV. Par šo iespēju esmu ārkārtīgi pateicīga profesorei Bonijai Millerei-Maklemorai (Bonnie Miller-MacLemor) un fakultātes dekānei Emili M. Tovnai (Emielie M. Townes), kuras četru gadu garumā atbalstīja vairākus pētniecības projekta pieteikumus, kuru ietvaros biju nodomājusi stažēties šajā institūcijā. Viņu atsaucība un laipnība palīdzēja uzturēt cerību dzīvu, kas rezultējās kā studiju un pētniecības vizīte šī projekta ietvaros. Pārsteidzoši bija tas, cik ātri un atbalstoši reaģēja ikviens darbinieks, līdz ko es izteicu kādas savas vēlmes. Piemēram, darba vietas iekārtošana bibliotēkā. Nācās lauzt stereotipu, ka tik ievērojamas augstskolas mācībspēkiem un darbiniekiem būs maza interese par nelielas Eiropas valsts pētnieci. Gluži pretēji. Tas, ko ļoti vēlētos, bija attīstīt šo sadarbību līdz ar ERASMUS+ sniegtajām iespējām, lai saite starp Nešvilu un Rīgu kļūtu vēl ciešāka, un iemīto akadēmisko taku būtu iespējams izmantot arī citiem pētniekiem.

Mana pētījuma kontekstā, vizīte bija ļoti produktīva vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ļoti bagātīgu bibliotēkas resursu dēļ. Sarunās ar studentiem, aicināju viņus novērtēt to, kas viņiem pieejams. Kvalitatīvi un daudz bibliotēkas resursi, kas pieejami no 7.30 līdz pat 24.00. Otrkārt, pasaulē zināmu pētnieku dēļ, vismaz Praktiskās teoloģijas laukā. Man bija iespēja konsultēties ar jau pieminēto profesori Boniju Milleri-Maklemoru, kura ir Praktiskās teoloģijas Blekvela rakstu krājuma sastādītāja un starptautisko Praktiskās teoloģijas pētnieku tīklojumu vadošā dalībniece, ar profesoru Jako Hamannu, kura saknes meklējamas Dienvidāfrikā (lieliski sasaucās iepriekšejās pētniecības vizītes pieredze ar šo), bet akadēmiskā dzīve noris ASV. Viņš strādā ar jauniešu ticības un reliģiozitātes izpētes tēmām. Galvenokārt meklējot atbildes uz jautājumu, kam jaunieši tic mūsdienās? Kā radīt apstākļus, kuros jauniešiem ir vēlme izzināt lielos jēgas un eksistences jautājumus? Izdevās satikt arī labi zināmo vumanistu (womanist) teoloģijas pārstāvi, profesori Filisu Šepardi (Phillis Sheppard), kuras vēl viena ekspertīzes joma ir intersekcionalitātes pētījumi. Visas šīs konsultācijas palīdzēja koncentrēties uz noderīgo avotu izvēli un apguvi. Līdz ar to mājās atgriezos jau ar pilnveidotu un, šķiet, pabeigtu monogrāfijas “Ecce Homo” koncepciju, satura rādītāju, un metodoloģijas aprakstu ievadā. Paldies kolēģiem par atbalstu un pozitīvo novērtējumu!

Interesanta pieredze tika gūta piedaloties profesores Bonijas Milleres-Makemoras studiju kursos: “Psiholoģija, sieviete un reliģija” un “Ticība, filma un pastorālā aprūpe”. Nācās secināt, ka mana pedagoģiskā pieeja ir ļoti līdzīga piedzīvotajai un tas sniedza zināmu gandarījumu. Ļoti noderīgi lasāmie un skatāmie mācību materiāli. Esmu guvusi idejas sava akadēmiskā darba pilnveidošanai, kas ir, manuprāt, ļoti nozīmīgs projekta rezultāts. Studentiem bija liela interese par Latviju, mūsu kontekstu un pieredzi, ko līdzdalīju. Piemēram, par “Stambulas konvencijas” ratifikācijas gaitu un diskusiju saturu.

Neplānoti gadījās izdevība piedalīties LELBĀL dievkalpojumā, kas tika veltīts mācītājas Sarmas Eglītes ievešanai prāvestes amatā Klīvlendā. Bija noderīgi sastapties ar trimdas latviešu kopienu, pārrunāt aktualitātes Latvijas luterāņu baznīcās, kā arī notikumus ASV un Latvijā. Īpašs paldies Sarmai Eglītei par uzaicinājumu, un Rutai un Edvīnam Auzenbergiem par viesmīlību! Kopā pavadītais laiks un pieredze ir nenovērtējami!

Vēl viens neplānots notikums bija atkaltikšanās ar bijušo kolēģi, LU TF Praktiskās teoloģijas profesori, Antu Filipsoni Vašingtonā. Paldies Antai Filipsonei par viesmīlību un veltīto laiku konsultācijām par nu jau publicēto materiālu un vēl topošo monogrāfiju. Ļoti noderīgi! Protams, pie reizes bija jāredz arī Vašingtona. Kurš gan nekristu kārdinājumā?

Nenoliedzami, nozīmīga bija arī jaunu cilvēku un Nešvilas mūzikas kultūras iepazīšana! Biju noīrējusi dzīvesvietu, pašai nezinot, hipsterīgā Nešvilas piepilsētā, netālu no universitātes. Atmosfēra šajā vietā bija lieliska – jauni, atvērti, smaidoši un radoši cilvēki ir ļoti iedvesmojoši! Un turpat ap stūri bārs/klubs/tikšanās vieta, kur katru vakaru jauni cilvēki iemēģināja skatuves dēļus ar savām oriģinālajām kantrī mūzikas pērlēm. Neizpalika slavenās ASV dienvidu fritētās vistiņas, mac’n’cheese, un vietējo darināts alus daudz un dažādās variācijās. Nebija slikti! Pat vairāk! Tradicionālajā dienvidnieku viesmīlības manierē teiktu: man garšo jūsu alus un ļoti patīk jūsu pilsēta!

Atlikušajā laikā  bija iespēja dalīties savos darba rezultātos, pieredzē un pozitīvajās emocijās ar divām “ēnām”, ar skolēniem Rīgas 41. vidusskolā un J.G. Herdera Rīgas Grīzņkalna vidusskolā projekta “Atapakaļ uz skolu 2019” ietvaros, ar Teoloģijas fakultātes doktorantiem atklātās lekcijas laikā profesora vēlēšanu kontekstā, ar maniem sekotājiem Facebook un Draugiem.lv.

Galvenais, ko iemācījos: ja tev ir ko pozitīvu teikt otram cilvēkam, saki tūlīt! To piedzīvoju Nešvilas ielās, kad cilvēki viens otram regulāri izteica pozitīvus vērtējumus. Tas darīja jau tā pozitīvo laiku vēl gaišāku. It īpaši šī mācība noderētu kristiešiem šeit pat Latvijā. Mēs nesam savās sejās un domās Dieva mīlestības atspulgu. Kādu “Dievu mūsos” redz mūsu sastaptie līdzcilvēki?

 

Darbs turpinās un atvaļinājuma laiks tuvojas!

Lielāko perioda daļu es pavadīju studiju un pētniecības vizītē Tībingenes Universitātes, Ev.-Luteriskās Teoloģijas fakultātē, Vācijā. Par šo iespēju esmu pateicīga profesoram Frīdriham Šveiceram (Friedrich Schweitzer), kurš ir viens no pazīstamākajiem praktiskās teoloģijas ekspertiem pasaulē. Vizītes ietvaros izdevās iepazīties ar jaunākajām feminisma atziņām Romas katoļu baznīcas ietvaros, kas palīdz bagātināt topošās monogrāfijas saturu, iekļaujot dzimuma vienlīdzības aspektu reliģiskās prakses apzināšanā. Vizītes laikā bija unikāla iespēja vērot Romas katoļu baznīcas sieviešu streiku Tībingenē. Nācās vēlreiz pārdomāt jautājumu par Romas katoļu baznīcas teoloģijas un prakses viengabalainību.

Neizpalika arī vācu kultūras iepazīšana gan baudot švābu virtuves īpašos gardumus, gan apmeklējot baznīcas organizētos bezmaksas mūzikas koncertus, gan izstaigājot Tībingenes vēsturiskās vietas profesora asistentes pavadībā.

Vizīte ietvaros tika daudz paveikts:

  • 10. maijā piedalījos ekumēniskā mācību seminārā (Romas katoļu un Ev.-luteriskās fakultātes organizēts) reliģiskās izglītības pirmsskolas skolotājiem;
  • 13. maijā īstenots seminārs doktorantiem par aktualitātēm reliģiskajā izglītībā Eiropā un Latvijā;
  • 8., 9., 15., 22. maijā konsultācijas ar profesoru Fridrihu Šveiceru par monogrāfijas koncepciju un veiktajām iestrādēm; 
  • 13. maijā tikšanās ar Tībingenes universitātes Islāma teoloģijas centra profesori Fahimu Ulfatu (Fahimah Ulfat); 
  • 22. maijā piedalījos profesionālā izglītības reliģijas skolotāju konferencē, kurā piedalījās Bādenes-Virtembergas izglītības ministre; 
  • 23. maijā vērotas islāma reliģiskās izglītības nodarbības Juzufa Keskingoza (Yusuf Keskingöz) vadībā Carlo-Schmid-Gymnasium; 
  • 27. maijā pieredzes apmaiņa un konsultācijas ar Jasinu Adiguzelu (Yasin Adigüzel) Štutgartē, organizācijas Evangelisches Jugendwerk in Württemberg starpreliģisku jauniešu nometņu vadītāju un darba ar jauniešiem nodaļas vadītāju.

Īpaši atmiņā palikušas sarunas ar Islāma Pētījuma centra kolēģiem un skolu apmeklējums. Stundas satura akcents bija “zaļais ramadāns” – manā pieredzē līdz šim nedzirdēts koncepts. Iedvesmojoša bija arī saruna ar Jasinu Adiguzelu Štutgartē. Pazemīgs, ieinteresēts un ar misijas apziņu apveltīts jauns cilvēks, kurš cenšas panākt izlīdzinājumu (reconciliation) starp dažādām reliģiskajām grupām.

Konsultācijas un vizītes palīdzēja koncentrēties uz pētījuma tēmas fokusu – ekumenisms un starpreliģiju dialogs. Mājās atgriezos ar pilnveidotu un angliski tulkotu monogrāfijas “Ecce Homo” koncepciju, satura rādītāju, un metodoloģijas aprakstu ievadā. Paldies kolēģiem par atbalstu un pozitīvo novērtējumu!

Lielākais izaicinājums pārskata periodā bija sagatavot projekta vidusposma atskaiti, tādejādi pilnveidojot projektu pieteikumu un dokumentācijas izstrādes kompetenci. Pašai gandarījums par to, ka paveikts vairāk nekā tika plānots (publikāciju un konferenču skaits). Nu tikai jāgaida ekspertu vērtējums!

Atbilstoši plānam strādāju pie izglītības darbības pētījuma, kas mērīs studējošo garīguma transformāciju gadskārtējā Teoloģijas praktikuma ietvaros augustā Zviedrijā, Sandbijā. Ir izvēlēts pētījuma instruments garīguma mērījumiem darbības pētījuma ietvaros un adoptēts latviešu valodai. Šobrīd norit darbs pie praktikuma programmas.

Darbības pētījuma teorētiskā ietvara raksturojums atrodams publikācijā, kura tapusi sadarbojoties ar kolēģi, profesori, projekta zinātnisko konsultanti Daci Balodi, “Spirituality and Sustainability of Interreligious/Interdenominational Dialogue in Theological Study Programs” žurnālā “Discourse and Communication for Sustainable Education” vol. 10, no. 1, pp. 146-161, 2019. (https://content.sciendo.com/view/journals/dcse/10/1/article-p146.xml )

No 1. jūlija līdz 15. augustam esmu atvaļinājumā, bet liels prieks, ka ir noslēgta vienošanās ar kārtējo sadarbības partneri, nu jau Gruzijā, Ilia State University.

Vairāk par manām pārdomām tiekoties un pētot iespējams lasīt ierakstos maniem sekotājiem Facebook un Draugiem.lv.