Akadēmiskais centrsŠis bija intensīva darba laiks!
Augusts, kā zināms, ir atvaļinājumu mēnesis, tāpēc daļu no šī jaukā vasaras mēneša izmantoju šim mērķim. Neraugoties uz to, ar lielu nepacietību gaidīju iespēju kopā ar studentiem doties gadskārtējā izbraukumā uz Zviedriju, Ēlandes salu, lai īstenotu projekta ietvaros plānoto izglītības darbības pētījumu. Pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai teorētiski atklātā sakarība, ka, iekļaujot izglītības programmā garīgumu veicinošus elementus, pieaug studējošo garīgā labizjūta, darbojas praksē? Šogad LU Teoloģijas fakultātes praktiskās teoloģijas praktikums Zviedrijā svinēja savu 30. gadskārtu (plašāk par šo notikumu lasīt: www.tf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/51047/). Pētījuma laikā tika veikts daļējs pedagoģisks eksperiments ar jauktu pētniecības metodoloģiju – kvantitatīvi veikti divi pētījuma dalībnieku garīgās labizjūtas mērījumi (pirms un pēc pedagoģiskās intervences), kas papildināti ar kvalitatīviem datiem (dalībnieku dienasgrāmatu ierakstiem), lai izskaidrotu kvantitatīvos datus. Manis izvirzītā tēze, ka gadu gaitā izstrādātā un pilnveidotā Praktikuma programma sekmē dalībnieku garīgo labizjūtu, apstiprinājās. Datu analīze un interpretācija prasīja zināmu laiku, bet rezultāts sniedz gandarījumu! Šis gads iezīmējas ar vairāku nozīmīgu notikumu jubilejām. Tā, Zviedrijā esot, pateicoties Baltijas ceļa 30. gadadienai, daudz pārdomu rosījās ap brīvības un demokrātijas tēmām. Arī 23. augusta diena izvērtās svinīga un pārdomām bagāta. Rīta agrumā karogu mastos pacēlām Latvijas un Zviedrijas karogus, dziedājām „Dievs, svētī Latviju!”...saviļņojoši!
Septembrī pavērās iespēja klātienē piedalīties starpreliģiju dialoga veidošanā Latvijā. Integrācijas un Miera Institūts, Artas Urzulas Goldmanes personā, iepazīstināja LU Teoloģijas fakultātes studentus ar starpreliģiju dialoga veidošanas metodikas izstrādātāju Endrjū Smitu (Andrew Smith), viņa vadītās organizācijas The Feast darbību. Lielisks ideju papildinājums līdz šim jau paveiktajam pētījuma projektā!
Vēl viens nozīmīgs un pētnieciski piesātināts notikums šajā laika periodā bija vizīte pie sadarbības partneres, Ilija Valsts Universitātes asociētās profesores Sofiko Lobjanidzes (https://faculty.iliauni.edu.ge/business/lobjanidze-sofia/?lang=en). Diskusijas un sarunas, kas pilnveidoja idejas par reliģiskās kompetences integrāciju pilsoniskās (cilvēktiesību) un starpkultūru (dažādības) kompetencēs. Bija lieliska iespēja dalīties savās pārdomās un pētījuma rezultātos ar otrā līmeņa profesionālās studiju programmas „Skolotājs” svešvalodu skolotājām. Tomēr vizītes galvenais mērķis bija iepazīties ar ekumēnisma un starpreliģiju dialoga norisēm Pareizticības dominētā kulturā. Jāatzīmē, ka, iekļaujoties Tbilisi ikdienas dzīvē kā novērotājai, secinu, ka gruzīni ir izteikti reliģiozi. Ikdienas gaitās, ejot garām baznīcām (kuru skaits ir visai ievērojams), vairums cilvēku pārmet krustu. Svētdienās rosība pie baznīcām un baznīcās ir ievērojama. Arī jaunākā paaudze piedalās šajos procesos. Novērojums neatklāj, cik ļoti liela nozīme šīm rituālajām darbībām ir personiskās ticības attīstībā, bet individuālās sarunās ar dažāda vecuma personām atklājās, ka lielākā daļa ievēro baznīcas noteikto gavēni, pat stingru gavēni, piemēram, Ziemassvētku laikā. Lai gan jāmin, ka diezgan bieži izskanēja arī kritiskas atziņas, it īpaši par garīdznieku teoloģiskās izglītības līmeni.
Vizītes ietvaros bija unikāla iespēja piedalīties nacionālajos svētkos, kas veltīti senās Gruzijas galvaspilsētas Mchetas pirmās baznīcas uzcelšanai. Mtskhetoba-Svetitskhovloba svētki ir plaši
apmeklēti reliģiski svētki, ar Gruzīnu Pareizticīgās baznīcas patriarha vadītu Dievišķo Liturģiju Mchetas katedrālē. Šajā notikumā piedalījās arī Gruzijas politiskās varas elite. Tas padarīja šos svētkus par sarežģīti apmeklējamiem un jau iepriekš tiku brīdināta, ka būs grūtības gan nokļūt notikuma vietā, gan piedalīties pašā notikumā. Tā izrādījās patiesība, jo neraugoties uz laicīgi sarūpēto transportu, ceļi bija slēgti drošības apsvērumu dēļ un satiksme novirzīta uz apkārtceļiem (kurus brīžiem pat nebija iespējams nosaukt par ceļiem). Neraugoties uz visiem šķēršļiem, piedalījos Dievišķajā Liturģijā (taisnības labad jāsaka tikai daļā) senajā katedrālē, kas ir man bijusi mīļa jau kopš iepriekšējo apmeklējumu reizēm. Cilvēku pūlis soli pa solim virzījās iekšā un ārā no katedrāles. Iekšā esot, cilvēki centās viens otram palīdzēt pārvietoties un, kad kāda vecāka sieviete pūlī noģība, visi apkārt stāvošie solidāri palīdzēja viņai atgūt samaņu un izvadīt ārā svaigā gaisā. Šī pieredze man atsauca atmiņā mana vīra, Ārija Geikina, stāstīto par Lieldienu laikā piedzīvoto Jeruzālemē, gaidot uz Svētās uguns iedegšanos Svētā kapa baznīcā. Pārdomas par šādas reliģiozitātes izpausmēm sasaucās ar manis veikto pētījumu par pēc-sekularizācijas procesiem un dialogu starp Habermasu un Čarlzu Teiloru par to, kā pēc-sekularitātes apstākļos veidot pilsonisku un politisku dialogu. Pēc-sekularizācija, pēc-globalizācija un mākslīgais intelekts ir trīs pamata nozīmīgie konteksta elementi, kas ietekmē ne vien sabiedrībā notiekošos procesus, bet arī Praktiskās teoloģijas kā disciplīnas attīstību un pētījumu lauku. Ar šo nodarbojos Ilija Valsts Universitātes bibliotēkā, turpinot pilnveidot topošās monogrāfijas melnrakstu.
Vēl viens nozīmīgs notikums, kas saistās ar ekumēnisma pētniecību, bija tikšanās ar Gruzijas vācu Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu Markusu Šohu, kuru pazinu jau kopš viņš bija Evaņģēliski luteriskās vācu draudzes mācītājs Rīgā. Bīskapam uzdevu jautājumu: “Kā sokas ar ekumenismu Gruzijā, un vai pastāv starpreliģiju dialogs valstī?” Atbilde bija īsa: “Sarežģīti”. Formāli dažādās kristīgās grupas un citas reliģijas likuma priekšā ir vienlīdzīgas, tomēr pareizticība praksē tiek atbalstīta visvairāk, jo ar baznīcu ir noslēgta atsevišķa vienošanās starp valsti un baznīcu. Pareizticība Gruzijā ir „titulētā” reliģija, līdzīgi kā Krievijā un arī Latvijā (šeit tādas ir trīs kristīgās baznīcas – LELB, Latvijas Romas katoļu un Latvijas Pareizticīgā baznīca). Šī selektīvā valsts attieksme pret noteiktām reliģiskajām grupām ir raksturīga vairumā pēc-sociālisma valstīm. Neraugoties uz to, man bija unikāla iespēja piedalīties ekumeniskā dievkalpojumā Gruzijas vācu Evaņģeliski luteriskajā baznīcā, kas bija veltīta vienošanās noslēgšanas starp luterāņiem un Romas katoļiem jautājumā par Taisnošanas doktrīnu 20. gadadienai. Tajā piedalījās vairums Gruzijas minoritārās kristīgās baznīcas, tādas kā luterāņi, Romas katoļi, baptisti, anglikāņi, un visiem par lielu pārsteigumu un iepriecinājumu, arī Armēņu apustuliskā baznīca.
Par šiem un citiem reliģiskajiem procesiem izvērtās saistoša saruna ar reliģijpētniecības maģistra studiju programmas direktori, reliģiju un kultūras pētnieci, Ilija Valsts Universitātes asociēto profesori Sopiko Zviadadzi (https://faculty.iliauni.edu.ge/arts/sophie-zviadadze/?lang=en). Šādā veidā paplašinās pētnieciskais tīklojums pētījuma projekta ietvaros: jauna tikšanās, jaunas idejas, jauni projekti. Vairāk par piedzīvoto Gruzijā iespējams lasīt manā Facebook profilā: www.facebook.com/laima.geikina.
Par projektiem runājot, pateicoties šim projektam, man bija iespēja viesoties Vanderbilta universitātē 2019. gada martā. Uz šīs pieredzes pamata Teoloģijas fakultātes vārdā pieteicām projektu Baltijas Amerikas Brīvības fonda stipendijai, un sīvā konkurencē starp dažādām disciplīnām un trim Baltijas valstīm, ieguvām atbalstu! Tādēļ Teoloģijas fakultātes 100. gadu jubilejas svētkus februārī un martā brīnišķīgi papildinās trīs Vanderbilta Universitātes (ASV) viesprofesoru sniegums mūsu gadskārtējā konferencē un kopīgā seminārā ar igauņu kolēģiem Tartu Universitātē. Pateicoties šim projektam, sapņi pārvēršas reālos notikumos!
