Projekta nosaukums: Panākumspēja sabiedrības ilgtspējīgai un integrālai attīstībai kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” gadījuma kontekstā

Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/3/19/498
Projekta īstenošanas termiņš: 2020.gada 1.marts – 2023.gada 28.februāris
Projekta kopējais finansējums: 133805.88 EUR, tai skaitā LU finansējums 6690.31
Projekta mērķis: Radīt jaunas un pilnveidot esošās zināšanas baznīcas vēstures un praktiskās teoloģijas jomā, veicinot valsts un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību un nodrošinot zinātniskās kapacitātes palielināšanu

 

Pārskata periodā no 2020.gada 1.septembra līdz 30.novembrim īstenoju pētniecības kompetenču pilnveidi, veicot pētniecības darbu, izstrādājot monogrāfijas praktiskās teoloģijas un baznīcas vēstures nozarē “Atdzimšana un atjaunošanās. Vai kristietība 21.gadsimtā var kļūt par sabiedrības integrālas attīstības celmlauzi un vizionāru” otro daļu, pievēršoties laika posmam Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) vēsturē pēc 1989.gada aprīļa Ģenerālās Sinodes, kad garīdznieku un laju kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” dalībnieki tika ievēlēti baznīcas pārvaldes institūcijā Konsistorijā un, nomainot Satversmi, izmantoja iespēju pārvēlēt arhibīskapu, kā rezultātā līdzšinējā arhibīskapa Ērika Mestera vietā tika ievēlēts kustības atbalstītais kandidāts - Kārlis Gailītis. Pētniecības darbu veicu strādājot ar LELB arhīva avotiem, līdztekus turpinot iepazīties arī ar vietnē www.periodika.lv atrodamajām publikācijām trimdas izdevumos par notikumiem LELB 80.gadu beigās un relevanto zinātnisko literatūru.

Pirms 1989.gada aprīļa Ģenerālās Sinodes lielai daļai LELB vadības bija radies maldīgs priekšstats par kopējo situāciju baznīcā, kuru tā arī izplatīja saviem ārvalstu partneriem, nenovērtējot kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” aktivitāšu nozīmi nedz baznīcas, nedz sabiedriskajā kontekstā, un dēvējot kustību par “apdzisušu ugunskuru”, uzskatot, ka tā savā darbībā ir pierimusi, nekritiski ticot padomju masu komunikāciju līdzekļu un varas iestāžu pieņēmumam, ka kustība ir ļoti neliela un savu publicitāti iegūst ar rietumvalstu mediju starpniecību. Par galveno kustības ideju arhibīskaps Ē.Mesters izprata nostāšanos pret patriarhālo sistēmu un paklausību vecākās paaudzes mācītājiem, līdz ar to pārprotot kustības vēlmes, uzdevumus un misiju baznīcas un nācijas kontekstā. Tomēr baznīcas vadības locekļu un pārvaldes darbinieku vidū valda arī pretēji uzskati. Īsi pirms Ģenerālās Sinodes Konsistorijas loceklis un kanclers K.Gailītis visiem mācītājiem un Sinodes dalībniekiem izsūta vēstuli, kurā atspēko anonīmus apmelojumus, kuros “Atdzimšana un atjaunošanās” kustības dalībnieki apsūdzēti, ka Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Amerikā (LELBA) materiālo atbalstu izmantojot savas personiskās bagātības vairošanā, salīdzinot šo “baltiem diegiem šūto” vēstījumu ar Interfrontes uzbrukumu Marinai Kosteņeckai pirms Augstākās Padomes vēlēšanām. K.Gailītis aicina Sinodei kļūt par “lūzuma” Sinodi,  baznīcai nostājoties kopā ar tautu “šajā tautas nacionālās un politiskās atmodas laikā”. Viņš raksta: “Ir jāzūd tam baznīcas vadības un darbības stilam, kāds bija raksturīgs t.s. stagnācijas laikam, kad visi nozīmīgākie baznīcas dzīves jautājumi (..) tikai jau iepriekš izlemti un saskaņoti citās sfērās. (..) Nometiet veco bailības un piesardzības garu!” K.Gailītis aicināja Sinodē ierasties visiem mācītājiem un tās sākumā lemt par padomju laikā radītās baznīcas Satversmes maiņu, dodot balsstiesības visiem mācītājiem, lai “lemtu par mūsu baznīcas tālāku demokrātisku attīstības gaitu, (..) iekļaujoties un dodot savu ieguldījumu latviešu tautas garīgajā atmodā”. Šis aicinājums kļūst par izšķirošu iespēju nomainīt pastāvošo baznīcas vadību. Ģenerālā Sinodē arhibīskapa un Konsistorijas darbu smagi savā atzinumā kritizē Revīzijas komisija, minot nepamatotās represijas pret mācītājiem, locekļu izslēgšanu no Konsistorijas nelikumīgā veidā, Satversmes pārkāpšanu, pilnvaru pārsniegšanu, arī izteikti vēršoties pret Cēsu iecirkņa prāvestu J.Bērziņu, kura vadības stils ir “pilnīgi nepieņemams”. Sinode atzina, ka iepriekšējā Sinodē par Ē.Mestera ievēlēšanu arhibīskapa amatā, ir balsojis nelikumīgi reducēts sastāvs un vēlēšanas notikušas padomju režīma spiediena rezultātā, līdz ar to pieņēma lēmumu par arhibīskapa pārvēlēšanu. Rezultātā tika ievēlēts jauns arhibīskaps K.Gailītis un jauna Konsistorija (A.Ālers, E.Bikše, J.Dreiblats, R.Feldmanis, A.Kavacis, M.Plāte, J.Priednieks un J.Rubenis). Tiek pieņemta arī rezolūcija “Par Baznīcu sabiedrībā”, kurā izsaka “gandarījumu par to, ka tauta saista savas cerības ar mūsu Baznīcu un saskata, ka tās vērības, ko Baznīca nes, ir lielas un nozīmīgas mūsu tautas nākotnei un ikviena cilvēka dzīvei un liktenim (..), apzinoties, ka pagājušos gadu desmitos ne apstākļi, dažviet Baznīcas pašas nostāja nav veicinājusi šo vērtību atzīšanu un pieņemšanu.” Līdzšinējā baznīcas vadība ar atsevišķiem izņēmumiem un amatā nepārvēlētais Ē.Mesters šo pārmaiņu pieņēma un netraucēja tālākajam baznīcas darbam. Savās vēstulēs ārvalstu partneriem, kuras datētas ar Sinodes dienu, Ē.Mesters atsakās no atbildības par turpmāko LELB darbu.

Pēc 1989.gada aprīļa Sinodes situācija baznīcā un baznīcas loma sabiedrībā būtiski mainījās, ne tikai atsevišķiem tās garīdzniekiem, bet arī baznīcai kā sabiedriski reliģiskai institūcijai iesaistoties Trešās Atmodas norisēs, piedaloties sabiedrisko organizāciju darbībā - Tautas Frontē, Latvijas Nacionālās neatkarības kustībā, Pilsoņu komitejā. Sākas sadarbība ar Latvijas Valsts universitāti par Teoloģijas fakultātes atjaunošanu, jo viena no lielākajām problēmām, kas apgrūtināja baznīcas darbu jaunajos apstākļos, ir akūts mācītāju trūkums. Baznīca vēršas tieši pie jaunajiem draudzes locekļiem, aicinot atsaukties darbam mācītāja amatā, tiek uzsākta intensīvi teoloģiskās izglītības programma, kas ļauj īsā laikā darbam draudzēs ordinēt par palīgmācītajiem jaunus studentus. Kopējais baznīcas stāvoklis ir finansiāli, ekonomiski, kā arī emocionāli grūts - trūkst mācītāju, nav atbilstošu ēku Konsistorijai un Teoloģijas semināram, ir draudzes, kuras nepieņem jaunos mācītājus vai arī nepiekrīt Sinodes lēmumiem un uzskata, ka “Konsistorija strādā negodīgi, ar viltu, meliem un ubagošanu Dzimtenē un ārzemēs” (Cēsu sv.Jāņa draudze, kuras mācītājs bija bijušais Konsistorijas loceklis J.Bērziņš) un pieņem lēmumu izstāties no baznīcas un “anulēt jebkādas saistības ar patreizējo nekristīgo Latvijas Ev. lut baznīcas vadību” vai domā par to” (Liepājas sv.Trīsvienības draudze un mācītajs S.Sproģis, bijušais Konsistorijas loceklis). Strauji atjaunojas un pieaug baznīcu un organizāciju trimdā atbalsts LELB. 1989.gada aprīļa Sinode arī pieņem rezolūciju par Latvijas baznīcu, kurā deklarē, ka “mūsu Baznīca ir viena un savā būtībā nedalāma, kaut arī ārēji vēsturiskas netaisnības un varmācības sadalīta.”

Veicot izglītības darbību pētījumu “Kristīgās kopienas panākumspēja, veidojot jaunu sabiedrības ilgtspējas modeli 21.gadsimtam”, 2020.gada 3.septembrī Sarunu festivālā “Lampa” ietvaros vadīju un piedalījos uzņēmuma Latvijas Universitātes (LU) Teoloģijas fakultātes un Centra Cilvēka izaugsmei “Torņakalns” rīkotajā diskusijā “Post-covid kristietība”, kurā piedalījās mācītāja Aija Greiema (ASV) un mācītājs Juris Cālītis (Latvija), un kuras laikā tika aplūkoti dažādi prakses piemēri, kas atspoguļo baznīcas centienus piemēroties Covid 19 krīzes izraisītajām pārmaiņām un refleksiju par nepieciešamajām pārmaiņām līdzšinējās kristietības formās un saturā. Pārskata periodā esmu iesniedzis publicēšanai izdevumā “Ceļš” (LU Teoloģijas fakultātes teoloģisks, reliģijpētniecisks un kultūrvēsturisks recenzēts izdevums ar starptautisku redakcijas kolēģiju, kura raksti atrodami arī EBSCO datubāzē) kopā ar Ievu Salmani-Kuļikovsku (Rīgas Stradiņu universitātes docente) un Ilzi Ūdri (LU Teoloģijas fakultātes studente) izveidotu zinātnisku rakstu “Vai liekam punktu”, kurā, balstoties pētījumu rezultātos Vācijā un Latvijā, analizēta digitalizācijas attīstība kristīgās baznīcas iekšienē, ko ievērojami paātrināja Covid-19 izraisītās krīzes ietekme. Esmu turpinājis iepazīties ar jaunāko zinātnisko un populārzinātnisko literatūru attiecībā uz pandēmijas izraisīto ietekmi baznīcā un tās radītajām iespējām kristietības transformācijā formas un satura kontekstā. Tās saistās ar tādām tēmām kā jaunas liturģiskas iespējas Svētā Vakarēdiena pasniegšanā, eklezioloģiskā perspektīva epidemioloģisko prasību kontekstā, sociālās distancēšanas ietekme uz dievkalpojumu norisi un citām.

Izglītības darbību pētījuma “Kristīgās kopienas panākumspēja, veidojot jaunu sabiedrības ilgtspējas modeli 21.gadsimtam” veikšanai pārskata periodā esmu iepazinies un analizējis pētījumam nepieciešamo relevanto zinātnisko un populārzinātnisko literatūru (H.J.Braun, K.P.Joerns, H.Halbfas, M.Koeger, E.Biser, R. Heinzemann, E.Hauschild, U.Pohl-Patalong, C.Grethlein, L.Friedrich, W.Jaeger, A.Ebert, M.Kuestenmacher).

2020.gada 29.oktobrī piedalījos Tautas frontes muzeja sadarbībā ar Konrāda Adenauera fondu Facebook tiešsaistē rīkotajā diskusijā „Atmodas priekšvēstneši”, kas bija veltīta žurnālistam, publicistam un rakstniekam Artūram Snipam (1949–2020).

2020. gada 9.novembrī piedalījos “Radio Marija” rīkotajā tiešsaistes diskusijā “Patriotisms” radioraidījuma ciklā “No konflikta uz kopību” (raidījums atskaņots 2020.gada 18.novembrī) un 2020.gada 9.novembrī piedalījos Sv.Pestītāja Anglikāņu draudzes Rīgā rīkotajā diskusijā “Ko likt uz altāra? Ziedošanās reliģijā un sekulārā sabiedrībā”, popularizējot pēcdoktorantūras pētniecības projekta pētniecības darbu attiecībā uz kustības “Atdzimšana un atjaunošanās” nozīmi baznīcā un sabiedrībā Latvijas Trešās Atmodas laikā.

2020.gada 16. un 17. novembrī piedalījos Vācijas Evaņģēliskās baznīcas organizācijas “MIDI” (Baznīcas misionāriskas attīstības un diakonijas profesionālās izglītības centrs) rīkotajā tiešssaistes konferencē “Das gefuehlte Corona” (Izjustā Korona), kas bija veltīta baznīcas darba pieredzei pandēmijas laikā un tās ietekmei uz baznīcas un diakonijas praksi.

2020. gada 21.novembrī piedalījos uzņēmuma Centrs Cilvēka izaugsmei “Torņakalns” tiešsaistē rīkotā semināra “U-teorija: Ievads fundamentālā sociālā, vides un personīgā transformācijā” prakses dienā.

2020.gada 23.novembrī un 30.novembrī piedalījos LU Open Minded attālinātajās Mārča Auziņa kursa “Kvantu fizika lielpilsētas iedzīvotājiem” lekcijās “Saruna par to, kā radās kvantu fizika” un “Stāsts par paradoksu cienītāju Nīlsu Boru un lirisko Luiju de Brojī”.

Pārskata periodā esmu uzlabojis savas angļu valodas zināšanas LU organizētajā studiju kursā “Akadēmiskā personāla profesionālās angļu valodas prasmju pilnveide darbam studiju vidē” (kursa kods ValoT249).

Diemžēl Covid-19 krīzes dēļ uz 2021.gadu jāpārceļ paredzētās klātienes konsultācijas ar integrālās kristietības eksperti Marionu Kistenmaheri, pētniecības darbs Augsburgas universitātes Katoļu teoloģijas fakultātē, konsultācijas ar 21.gadsimta garīguma eksperti, profesori Katarīnu Cemingu, pētniecības darbs Berlīnes Brīvās universitātes Austrumeiropas institūtā un paredzētais pētniecības darbs Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcās Amerikā arhīvā Čikāgā (ASV).