Projekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076

 

Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādu Teoloģijas un reliģijpētniecības jomu kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr, kopš pagājušā gadsimta 50-60ajiem gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.

Praktiskā teoloģija kā baznīcas prakses izpētes instruments. Citiem vārdiem runājot, baznīca īsteno noteiktu teoloģiju savā praksē un praktiskās teoloģijas pētnieki atklāj šo prakšu saistību ar oficiālo teoloģiju. Pēta šādas prakses sociālo devumu sabiedrībā kopumā. Piemēram, pēdējā laika notikumi Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas (LELB) un Latvijas Ev. – Lut. Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) attiecībās ir aktuāla pētniecības tēma Praktiskās teoloģijas izpētes jomā “Politiskā teoloģija”. Pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi risinot problēmjautājumus, iespējams secināt par teoloģiskām (ne)atbilstībām baznīcas un sekulāras sabiedrības attiecībās. Paralēli teoloģiskajiem tekstiem par izpētes subjektu ir kļuvis ticīgā “dzīvais dokuments” – viņa komunicētie naratīvi un īstenotā rīcība. Šādai pētniecībai paralēli tradicionālajām izpētes metodēm, noderīgas ir sociālo zinātņu pētniecības metodoloģijas. To izmantošana, savukārt nodrošina starpdisciplināru pieeju.

Konkrētā projekta ietvaros līdz šim tiek strādāts pie monogrāfijas ar darba nosaukumu „Mainīgā Praktiskās teoloģijas disciplīna mainīgajā pasaulē: no mācītāju sagatavošanas līdz pastorālās prakses pētniecībai”. Šobrīd ir publicēts raksts “Praktiskā teoloģija LU Teoloģijas fakultātes studiju programmās laikā no 1920. līdz 1940. gadam” žurnāla “Ceļš” 68. numurā, kas atklāj disciplīnas vēsturisko attīstību. Tiek strādāts pie vairākām starptautiskām publikācijām, kas ietver informāciju par reliģiski kompetentas sabiedrības ilgtspēju un šādas kompetences nodrošinājuma modeli jaunajā izglītības saturā. Publikāciju saturs izrādījās ļoti pieprasīts Eiropas valstīs, kuras meklē jaunus risinājumus tradicionālajām reliģiskās izglītības pieejām. Projekta ietvaros īstenota vizīte pie sadarbības partnera Krievijas Ev. – Lut. Baznīcas teoloģiskā semināra. Vizītes ietvaros bija iespēja diskutēt ar minētās baznīcas topošajiem mācītājiem un evaņģēlistiem par varas attiecībām starp vairākuma Krievijas Pareizticīgo baznīcu un mazākuma baznīcām, tai skaitā Krievijas Ev. – lut. Baznīcu. Pētot dažādus avotus Sanktpēterburgas Reliģiju vēsturē muzejā nācās secināt, ka iespējams vilkt paralēles reliģiskās brīvības kā cilvēktiesību normas (ne)nodrošinājumā Krievijā un Latvijā. Abos gadījumos likumā iestrādāta paternāliska attieksme pret indivīdu un mazākuma baznīcu tiesību ierobežojumi. Par šādu ierobežojumu esamību Latvijas reliģisko organizāciju likumā iespējams pārliecināties, iepazīstoties ar LR satversmes tiesas nesen pieņemto lēmumu.[1]

Spraigas debates semināra dalībnieku vidū izraisīja “Stambulas konvencijas” apspriešana un pārdomas par dažādu teoloģisko argumentu izmantošanu diskutējot par vai pret konvencijas ratificēšanu.

Projekts ne tikai sniedz iespēju nodarboties ar pētniecību, bet arī dibināt jaunus kontaktus ar līdz šim nesasniegtām augstskolām (Maltas Universitāte) vai tīklojumiem (ATINER).

P.S. Bija vērts iegūt doktora grādu, lai tagad iesaistītos pēcdoktorantūras atbalsta programmā.

---------------------------------------------------------------------

[1] Normas, kas jaunizveidotām draudzēm liedz izveidot reliģisko savienību (baznīcu) pirms desmit gadus ilga pārreģistrācijas perioda beigām vai ja attiecīgajā konfesijā viena baznīca jau ir reģistrēta, neatbilst Satversmes 99. un 102. pantam. 26.04.2018. [skatīts 07.05.2018.] – pieejams: http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/normas-kas-jaunizveidotam-draudzem-liedz-izveidot-religisko-savienibu-baznicu-pirms-desmit-gadus-ilga-parregistracijas-perioda-beigam-vai-ja-attiecigaja-konfesija-viena-baznica-jau-ir-registreta-n/