Akadēmiskais centrsPārskata periodā no 2022. gada 1. jūnija līdz 2022. gada 31. augustam īstenoju pētniecības kompetenču pilnveidi, turpinot strādāt pie monogrāfijas izstrādes praktiskās teoloģijas un baznīcas vēstures nozarē “Atdzimšana un atjaunošanās. Vai kristietība 21. gadsimtā var kļūt par sabiedrības integrālas attīstības celmlauzi un vizionāru” un zinātniskā raksta “Kustība “Atdzimšana un atjaunošanās” un Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas loma Latvijas Trešās Atmodas procesos” (darba nosaukums) izstrādes.
Pētniecības darba ietvaros iepazinos ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskapa emeritus Elmāra Ernsta Rozīša privātarhīva Eslingenē (Vācija) materiāliem:
- analizēju Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā, Eiropā un Amerikā izveidotās koordinācijas komisijas darbu 1990.-1993.gados, kas, radot savstarpēju uzticēšanos un saprašanās gaisotni abu baznīcu starpā (okupētajā un vēlāk, no 1991.gada, neatkarību atguvušajā Latvijā un ārpus Latvijas), koordinēja un saskaņoja abu baznīcu darbību, pārstāvniecību un rīcību starptautiskās baznīcu sanāksmēs, strādāja pie kopīgiem teoloģiskiem viedokļiem, veidoja kopīgu platformu teoloģiskās izglītības darbam, veicināja māsu draudžu attiecību veidošanos un mācītāju apmaiņu abu baznīcu draudžu starpā, kā arī, pats svarīgākais, izveidoja stratēģiju un plānu kopīgas baznīcas struktūras izveidei, atjaunojot vienu administratīvi vienotu Latvijas Evaņģēliski luterisko baznīcu ar draudzēm Latvijā un ārpus tās, tādā veidā pārvarot okupācijas izraisīto un uzpiesto stāvokli, kas sašķēla luterisko baznīcu Latvijā divās daļās;
- iepazinos un analizēju cēloņus, kāpēc abu baznīcu sinodēs un augstākajā vadībā arhibīskapu līmenī, kā arī vairumā draudžu un mācītāju pozitīvi novērtētā un tiesiskā veidā ar pārliecinošu vairākumu atbalstītā abu baznīcu apvienošanās un ar tik lielām cerībām caurstrāvotā sadarbība abu baznīcu starpā 1993.gadā cieta neveiksmi un - kā vēlāk izrādījās ne tikai uz laiku iedragāja uzticēšanos un sadarbību abu baznīcu starpā, bet arī katalizēja abu baznīcu atsvešināšanās procesu un radikāli atšķirīgu redzējumu izveidi teoloģiskos, morāli ētiskos un citos jautājumos, kas bieži robežojas ar pilnīgu saišu saraušanu oficiālā līmenī daudzās jomās, abu baznīcu savstarpēju konkurenci vienās un tajās pašās teritorijās, kā arī Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē draudžu veidošanos Latvijā un divu, ļoti atšķirīgu luterāņu baznīcu pastāvēšanu Latvijā no 2022.gada. Šo tēmu plašāk izvērtīšu zinātniskā rakstā “Nepiepildītās cerības - baznīca, kāda tā varēja būt. Pārmaiņu procesi Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīcā 1983.-1993.gados.”
Izstrādājot vadlīnijas par Latvijas kristīgās kopienas panākumspēju, lomu un pienākumiem pilsoniskās sabiedrības veidošanā valsts ilgtspējīgai attīstībai, pārskata periodā sagatavoju un iesniedzu publicēšanai LU Teoloģijas fakultātes izdevumam “Ceļš” zinātnisko rakstu "Draudze no jauna un citādāk - reliģijas potenciāls pieaugošas kompleksitātes apstākļos”. Raksts tiks publicēts šī gada nogalē.
Laikā no 2022.gada 24.septembra līdz 8.septembrim, atrodoties komandējumā, veicu konsultācijas ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas pasaulē arhibīskapu emeritus Elmāru Ernstu Rozīti (Eslingena, Vācija) par Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas trimdā lomu atdzimšanas un atjaunošanās procesos baznīcā okupētajā Latvijā, kā arī par abu baznīcu izveidotās Koordinācijas komisijas darbību, izstrādājot vienas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Latvijā un ārpus tās darbības principus un apvienošanās plānu. Līdztekus veicu konsultācijas par baznīcas nākotnes modeļiem ar Tīlmani Habereru un Marionu Kistenmaheri (Minhene, Vācija).
Pārskata periodā analizēju Vidusvācijas Evaņģēliskās baznīcas projekta “Izmēģinājuma telpas” (Erprobungsraeume) izstrādi un norises gaitu laika posmā no 2015.gada līdz šodienai, veicot relevantās literatūras un projekta atspoguļojumu mediālajā telpā izpēti. Šī projekta izveides sākumā Vidusvācijas Evaņģēliska baznīca bija pirmā, kas izveidoja sistēmisku ietvaru citādāku draudžu formu attīstībai. Izmēģinājumu telpas darbojas pēc produktu vadības principa, izmēģinot rezonanses rašanos vai novērojot tās trūkumu un ir specifiskas, izmērāmas, rezultatīvas, relevantas un terminētas. Tā kā Izmēģinājumu telpās tiek izmēģinātas jaunas baznīcu un draudžu sociālās formas, tajās norisinās darbība un darbošanās, kuru raksturo kļūdīšanās kultūra, uzdrīkstēšanās, rezultatīvo rādītāju neparedzamība, mācīšanās darot, atklājējgars, neaprēķināmi un neieplānojami rezultāti. Izmēģināšana sagaida uzticēšanos, neveiksmju, strupceļa situāciju, kļūdu apzināšanos un pieņemšanu. Izmēģinājuma telpas darbojas saskaņā ar 7 kritērijiem:
- Izmēģinājumu telpās draudzes rodas un formējas no jauna, veidojoties vēl nekad un nekur nebijušai jaunai un oriģinālai draudzes formai
- Jaunā draudzes forma pārspēj kopbaznīcas (tautas baznīcas) konceptu vismaz vienā no sekojošiem pastāvošo draudžu principiem - parohijas sistēma (vietējās draudzes teritorija), algotie darbinieki, baznīcas ēka. Jaunajai formai ir kā minimums vismaz vienā veidā patiešām jābūt citādākai. Tā var būt bez mācītāja, draudžu ēkām, strikti noteiktām algotām pozīcijām
- Izmēģinājumu telpās baznīca sasniedz līdz šim Evaņģēlija nesasniegtus cilvēkus un aicina tos sekot Kristum. Tiek sagaidīts, ka Izmēģinājumu telpas pārspēs un paplašinās baznīcas komunikācijas un sociālās darbības radiusu;
- Izmēģinājumu telpas piemērojas kontekstiem un tiem kalpo. Šajā kritērijā misija mijiedarbojas ar diakoniju, kas būtiski sekulārā kultūras kontekstā. Draudzes izveidošana nav tikai liturģisks notikums un cilvēku ievešana jaunā dievkalpojuma formā. Izmēģinājumu telpa darbojas vairāk produktu vadības nekā projekta vadības paradigmā. Vispirms cilvēki tiek uzklausīti un saprasti, apzinātas to vajadzības, tikai pēc tam kļūst skaidrs, kā tieši var notikt kalpošana;
- Brīvprātīgajiem darbiniekiem Izmēģinājumu telpās tiek uzticētas atbildīgas pozīcijas. Tas saskan ar protestantisko principu, ka atsevišķajam kristietim nav nepieciešams priesteris kā starpnieks pie Dieva un ka katrs cilvēks pats ir atbildīgs par savu ticību un ir spējīgs to kritiski izvērtēt. Šo teorētisko nostādni ilgstoši ir bremzējusi uz mācītāja amatu orientētā baznīcas forma. Līdz ar to Izmēģinājumu telpas veicina katra cilvēka garīgo pašnoteikšanos un pašatbildību. Izmēģinājumu telpās no jauna tiek atzītas katra cilvēka Gara dāvanas un atjaunots vispārējās priesterības koncepts;
- Izmēģinājumu telpās tiek attīstīti alternatīvi pašfinansējuma avoti. Kopbaznīca sniedz tikai 50% finansējumu “izmēģinājuma telpu” darbībai, pārējos izdevumus tām ir jāsedz pašām, ideālā gadījumā ārpus esošajiem draudžu un baznīcu finansējuma modeļiem;
- Izmēģinājumu telpās centrālo lomu ieņem ar pieredzi saistītas garīguma formas. Izmēģinājumu telpu iniciatīvas sakņojas dievkalpojumu dzīvē (liturģijā) un Evaņģēlija sasniegtie cilvēki tajā integrējas, mainot liturģijas valodu, izpausmes un veidus. Tādejādi notiek liturģijas inkulturācijas process - ilgstošs, bet daudzsološs process.
Veicot izglītības darbību pētījumu “Kristīgās kopienas panākumspēja, veidojot jaunu sabiedrības ilgtspējas modeli 21.gadsimtam”, 23.augustā attālināti piedalījos Rīcības un kontemplācijas centra (Center for Action and Contemplation) rīkotajā vebinārā “Kristietības nākotne”.
Pārskata periodā recenzēju LU Teoloģijas fakultātes studentes Sindijas Bergmanes bakalaura darbu “Bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam iesaistes prakse evaņģēliski luteriskās baznīcas norisēs un liturģijā” un novērtēju žurnālā ”Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis“ publicēšanai iesniegto manuskriptu (rakstu).
Pārskata periodā tika publicēts Latvijas Bībeles biedrības izdevums “Sotēra dialogi. Nag-Hammadi III papirusu kodeksa 5.traktāts (NHC III,5)”, kuram sagatavoju pēcvārdu, kā arī 2022.gada 20. jūnijā vadīju diskusiju izdevuma atvēršanā Latvijas Universitātes bibliotēkā.