Akadēmiskais centrsProjekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076
Šis ir bijis salīdzinoši mierīgs, bet ne mazāk rezultatīvs projekta īstenošanas laiks. Mierīgs, jo trīs mēnešu laikā nav notikusi neviena mobilitāte. Esmu bijusi visu šo laiku Latvijā, kas man ir devis iespēju sekot līdzi notikumiem baznīcu dzīvē Latvijā reālajā laikā nevis virtuāli.
Šajā periodā ir nākusi klajā mana publikācija žurnāla “Ceļš” 69. numurā. Šis pētījums tapis mobilitātes ietvaros pie sadarbības partneriem Sanktpēterburgā. Publikācijā “Apziņas brīvība un reliģisko organizāciju likums: Latvijas un Krievijas gadījumi” izklāstu atziņas, kuras radušās, strādājot Sanktpēterburgas Reliģijas vēstures muzeja bibliotēkā. Abu valstu likumi, kas regulē reliģiskās brīvības un reliģisko organizāciju darbības ir vienādas sava diskriminējošā trīs pakāpju rakstura dēļ. Abās valstīs ir kādas “īpašās”, “tradicionālās” jeb “titulētās” reliģiskās organizācijas/konfesijas/tradīcijas. Tam seko mazāk “bīstamās/vēlamās”, bet pieciešamās, un tad ir sektas un jaunās reliģiskās kustības, kuras pēc noklusējuma nav vēlamas. Pēdējo dekāžu laikā ir mainījusies gan reliģijpētniecības terminoloģija, gan sociālais konteksts. Tāpēc saglabāt šādu ar likumu noteiktu dalījumu nav vēlams. To pierādīja arī LR Satversmes tiesas lēmums attiecībā par neatkarīgas pareizticīgo draudzes reģistrāciju, kā arī par Latvijas evaņģēliski luterisko baznīcu ārpus Latvijas reģistrāciju un tiesību uz pirmskara laika LR baznīcas mantojumu atzīšanu. Plašāk iespējams lasīt: https://www.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/apgads/PDF/Cels/Cels_69/03-Geikina.pdf
Paralēli, pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Dienvidāfrikas Universitātes profesoru Kristo Lombardu, padziļinātu pētīju garīguma sekmēšanas un pilnveides iespējas studiju procesā. Esmu nonākusi pie atziņām, ka piedāvājot transformētu studiju/sakrālo vidi un paredzot īpašu laiku pārdomām/apzinātībai akadēmisko studiju ietvarā, iespējams rosināt jauniešu/studējošo individuālās garīgās pieredzes dekonstrukciju – refleksiju – rekonstrukciju. Šādā veidā jaunieši tiek iedrošināti iedziļināties teoloģiskos un reliģiskos jautājumos, jaunu nozīmju meklējumos savu dzīves mērķu kontekstā. Esmu izstrādājusi izglītības darbības pētījuma teorētisko un metodoloģisko aprakstu, kuru plānoju īstenot aprīlī, atgriežoties no pētniecības mobilitātes pie sadarbības partneriem Vanderbilta Universitātes Teoloģijas skolā (ASV). Esmu priecīga, ka četrus gadus lolotais sapnis – tikties ar jomas speciālistiem šajā augstskolā un mācīties no viņu pieredzes, beidzot tiks īstenots.
Pamazām top manas plānotās monogrāfijas melnraksts ar darba nosaukumu “Redzi, Cilvēks! Ecce homo.”. Esmu ieskicējusi struktūru, metodoloģiju un saturiskos virzienus.
Monogrāfija ietver trīs satura blokus: 1) Ecclesia – raksturo kristīgo kopienu, baznīcu un draudzi, tās mūsdienu specifiskajā kontekstā. Nodaļa ietver gan tradicionālās, ar šo darbības jomu saistītās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Liturģika), gan specifisko pētījumu virzienus (piemēram, Politiskā teoloģija); 2) Metanoia – raksturo kristīgās kopienas rīcībā esošos darbības instrumentus (piemēram, garīguma veicināšana), ar to izpēti saistītās tradicionālās praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnas (piemēram, Homilētika); 3) Agape – raksturo kristīgās kopienas darbības augļus, kas sasniegti, pielietojot otrajā nodaļā aprakstītos garīgās un kristīgās dzīves transformācijas instrumentus. Viena no tradicionālajām praktiskās teoloģijas apakšdisciplīnām, kas atklāj baznīcas darbības iespaidu plašākajā sabiedrībā ir Diakonija. Savukārt tādi pētījuma virzieni kā Ekoteoloģija atklāj transformētās attiecības starp Dievu, pasauli un cilvēkiem, kas balstās visu pušu savstarpējīgumā jeb dialogā. Šajā nodaļā meklēta atbilde uz jautājumu: kā nodrošināt šo harmonisko attiecību un rezultātu ilgtspēju.
Papildus satura tematiskajam izklāstam, tas ietver daudzkonfesionālu perspektīvu. Latvijā šobrīd eksistē trīs sabiedriskā nozīmē un apjomā līdzvērtīgas kristīgās konfesijas – evaņģēliskie luterāņi, Romas katoļi un pareizticīgie. Ikvienā no tēmām ir mēģināts aplūkot saturu no šīm trim dažādajām teoloģiskajām perspektīvām.
Foto avots: The New York Times, By RAPHAEL MINDERAUG. 23, 2012, https://www.nytimes.com/2012/08/24/world/europe/botched-restoration-of-ecce-homo-fresco-shocks-spain.html