Šis būs laiks, ko noteikti atcerēšos vēl ilgi! Galvenokārt profesionālo ieguvumu dēļ.

Šogad LU 77. gadskārtējās starptautiskās konferences Teoloģijas un reliģijpētniecības sekcijai tika dots rosinošs nosaukums: “Reliģija: reālais un iedomātais”. Sen jau biju vēlējusies dalīties savos garīguma pētījuma rezultātos, un šī bija lieliska iespēja! Tieši tāpēc piedalījos konferencē ar priekšlasījumu “Garīgums studiju programmās. Iedomāts vai reāls?”. Īpaši cerēju uz diskusiju ar kolēģiem, kuri ir bijuši skeptiski par pašu pētījuma priekšmetu, bet šoreiz diskusija izpalika. Šo priekšlasījumu iespējams apskatīt arī tiešsaistē: https://www.youtube.com/watch?v=aUL9m8UsMHI (sākot no 39 min.).

Tomēr lielāko šī perioda daļu es pavadīju studiju un pētniecības vizītē Vanderbilta Universitātē, Teoloģijas fakultātē (Divinity School), ASV. Par šo iespēju esmu ārkārtīgi pateicīga profesorei Bonijai Millerei-Maklemorai (Bonnie Miller-MacLemor) un fakultātes dekānei Emili M. Tovnai (Emielie M. Townes), kuras četru gadu garumā atbalstīja vairākus pētniecības projekta pieteikumus, kuru ietvaros biju nodomājusi stažēties šajā institūcijā. Viņu atsaucība un laipnība palīdzēja uzturēt cerību dzīvu, kas rezultējās kā studiju un pētniecības vizīte šī projekta ietvaros. Pārsteidzoši bija tas, cik ātri un atbalstoši reaģēja ikviens darbinieks, līdz ko es izteicu kādas savas vēlmes. Piemēram, darba vietas iekārtošana bibliotēkā. Nācās lauzt stereotipu, ka tik ievērojamas augstskolas mācībspēkiem un darbiniekiem būs maza interese par nelielas Eiropas valsts pētnieci. Gluži pretēji. Tas, ko ļoti vēlētos, bija attīstīt šo sadarbību līdz ar ERASMUS+ sniegtajām iespējām, lai saite starp Nešvilu un Rīgu kļūtu vēl ciešāka, un iemīto akadēmisko taku būtu iespējams izmantot arī citiem pētniekiem.

Mana pētījuma kontekstā, vizīte bija ļoti produktīva vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, ļoti bagātīgu bibliotēkas resursu dēļ. Sarunās ar studentiem, aicināju viņus novērtēt to, kas viņiem pieejams. Kvalitatīvi un daudz bibliotēkas resursi, kas pieejami no 7.30 līdz pat 24.00. Otrkārt, pasaulē zināmu pētnieku dēļ, vismaz Praktiskās teoloģijas laukā. Man bija iespēja konsultēties ar jau pieminēto profesori Boniju Milleri-Maklemoru, kura ir Praktiskās teoloģijas Blekvela rakstu krājuma sastādītāja un starptautisko Praktiskās teoloģijas pētnieku tīklojumu vadošā dalībniece, ar profesoru Jako Hamannu, kura saknes meklējamas Dienvidāfrikā (lieliski sasaucās iepriekšejās pētniecības vizītes pieredze ar šo), bet akadēmiskā dzīve noris ASV. Viņš strādā ar jauniešu ticības un reliģiozitātes izpētes tēmām. Galvenokārt meklējot atbildes uz jautājumu, kam jaunieši tic mūsdienās? Kā radīt apstākļus, kuros jauniešiem ir vēlme izzināt lielos jēgas un eksistences jautājumus? Izdevās satikt arī labi zināmo vumanistu (womanist) teoloģijas pārstāvi, profesori Filisu Šepardi (Phillis Sheppard), kuras vēl viena ekspertīzes joma ir intersekcionalitātes pētījumi. Visas šīs konsultācijas palīdzēja koncentrēties uz noderīgo avotu izvēli un apguvi. Līdz ar to mājās atgriezos jau ar pilnveidotu un, šķiet, pabeigtu monogrāfijas “Ecce Homo” koncepciju, satura rādītāju, un metodoloģijas aprakstu ievadā. Paldies kolēģiem par atbalstu un pozitīvo novērtējumu!

Interesanta pieredze tika gūta piedaloties profesores Bonijas Milleres-Makemoras studiju kursos: “Psiholoģija, sieviete un reliģija” un “Ticība, filma un pastorālā aprūpe”. Nācās secināt, ka mana pedagoģiskā pieeja ir ļoti līdzīga piedzīvotajai un tas sniedza zināmu gandarījumu. Ļoti noderīgi lasāmie un skatāmie mācību materiāli. Esmu guvusi idejas sava akadēmiskā darba pilnveidošanai, kas ir, manuprāt, ļoti nozīmīgs projekta rezultāts. Studentiem bija liela interese par Latviju, mūsu kontekstu un pieredzi, ko līdzdalīju. Piemēram, par “Stambulas konvencijas” ratifikācijas gaitu un diskusiju saturu.

Neplānoti gadījās izdevība piedalīties LELBĀL dievkalpojumā, kas tika veltīts mācītājas Sarmas Eglītes ievešanai prāvestes amatā Klīvlendā. Bija noderīgi sastapties ar trimdas latviešu kopienu, pārrunāt aktualitātes Latvijas luterāņu baznīcās, kā arī notikumus ASV un Latvijā. Īpašs paldies Sarmai Eglītei par uzaicinājumu, un Rutai un Edvīnam Auzenbergiem par viesmīlību! Kopā pavadītais laiks un pieredze ir nenovērtējami!

Vēl viens neplānots notikums bija atkaltikšanās ar bijušo kolēģi, LU TF Praktiskās teoloģijas profesori, Antu Filipsoni Vašingtonā. Paldies Antai Filipsonei par viesmīlību un veltīto laiku konsultācijām par nu jau publicēto materiālu un vēl topošo monogrāfiju. Ļoti noderīgi! Protams, pie reizes bija jāredz arī Vašingtona. Kurš gan nekristu kārdinājumā?

Nenoliedzami, nozīmīga bija arī jaunu cilvēku un Nešvilas mūzikas kultūras iepazīšana! Biju noīrējusi dzīvesvietu, pašai nezinot, hipsterīgā Nešvilas piepilsētā, netālu no universitātes. Atmosfēra šajā vietā bija lieliska – jauni, atvērti, smaidoši un radoši cilvēki ir ļoti iedvesmojoši! Un turpat ap stūri bārs/klubs/tikšanās vieta, kur katru vakaru jauni cilvēki iemēģināja skatuves dēļus ar savām oriģinālajām kantrī mūzikas pērlēm. Neizpalika slavenās ASV dienvidu fritētās vistiņas, mac’n’cheese, un vietējo darināts alus daudz un dažādās variācijās. Nebija slikti! Pat vairāk! Tradicionālajā dienvidnieku viesmīlības manierē teiktu: man garšo jūsu alus un ļoti patīk jūsu pilsēta!

Atlikušajā laikā  bija iespēja dalīties savos darba rezultātos, pieredzē un pozitīvajās emocijās ar divām “ēnām”, ar skolēniem Rīgas 41. vidusskolā un J.G. Herdera Rīgas Grīzņkalna vidusskolā projekta “Atapakaļ uz skolu 2019” ietvaros, ar Teoloģijas fakultātes doktorantiem atklātās lekcijas laikā profesora vēlēšanu kontekstā, ar maniem sekotājiem Facebook un Draugiem.lv.

Galvenais, ko iemācījos: ja tev ir ko pozitīvu teikt otram cilvēkam, saki tūlīt! To piedzīvoju Nešvilas ielās, kad cilvēki viens otram regulāri izteica pozitīvus vērtējumus. Tas darīja jau tā pozitīvo laiku vēl gaišāku. It īpaši šī mācība noderētu kristiešiem šeit pat Latvijā. Mēs nesam savās sejās un domās Dieva mīlestības atspulgu. Kādu “Dievu mūsos” redz mūsu sastaptie līdzcilvēki?