Akadēmiskais centrsProjekta līguma numurs: 1.1.1.2/VIAA/1/16/076
Projekta mērķis ir radīt jaunas zināšanas tādās teoloģijas un reliģijpētniecības jomās kā Praktiskā teoloģija. Tradicionāli tiek uzskatīts, ka minētā disciplīna ir instruments mācītāju, priesteru un garīdznieku sagatavošanai konkrēto kristīgo baznīcu vajadzībām. Lai gan arī šodien Praktiskā teoloģija tiek izmantota šim mērķim, tomēr kopš 20.gs. 1950. - 1960. gadiem ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas šajā disciplīnā.
Šajā atskaites periodā ir izstrādāta un iesniegta publikācija žurnālam “Ceļš”, kas tapusi pētot dokumentus, publiskos diskursus un konkrēto institūciju praksi, risinot apziņas brīvības jeb ticības brīvības tiesības valsts un baznīcas attiecību kontekstā. Minētā publikācija tapusi pateicoties mobilitātes vizītei Sanktpēterburgā, Krievijā iepriekšējā atskaites periodā. Publikācijā ietvertie pētījuma rezultāti prezentēti starptautiskā konferencē “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-) secular world” Stelenbušas Universitātes Teoloģijas fakultātē, Dienvidāfrikā. Katra no publikācijām, kas top projekta īstenošanas laikā, kļūs par pamatu kādai no monogrāfijas apakšnodaļām.
Konkrētā projekta ietvaros tiek turpināts darbs pie monogrāfijas ar darba nosaukumu „Mainīgā Praktiskās teoloģijas disciplīna mainīgajā pasaulē: no mācītāju sagatavošanas līdz pastorālās prakses pētniecībai”. Šobrīd ir publicēts jau otrais raksts Waxman izdevuma Researh on Religious and Spiritual Education 12. sējumā New international studies on religions and dialogue in education: “Religious competence and the new national curriculum of Latvia. Current developments.” Minētā publikācija atklāj indivīdu reliģiskās kompetences attīstības iespējas valsts izglītības sektorā, kas ir priekšnosacījums starpreliģiju dialoga iespējamībai sabiedrībā.
18. jūnijā bija iespēja dalīties pieredzē un pētījuma rezultātos Teoloģijas un reliģijpētniecības doktorantu seminārā LU.
Piedalījos un sagatavoju prezentāciju starptautiskam semināram “3rd Annual International Symposium on Religion & Theology 28-31 May 2018, Athens, Greece”. Prezentācijas nosaukums: Interreligious dialogue and Sustainable development in the context of contemporary education. Prezentācijas ietvaros izstrādāti starpreliģiju dialoga un ilgtspējas koncepti, kas kļūs par pamatu izglītības darbības pētījumam projekta ietvaros. Viens no dalības pēcdoktorantūras atbalsta programmā papildus ieguvumiem ir iespēja iepazīt citas kultūras un iekļauties tīklojumos ārpus sava līdzšinējā profesionālo kontaktu loka. Tā arī šoreiz – iepazīti kolēģi no Dienvidāfrikas, Anglijas, Indijas u.c valstīm
Laikā no 28. jūlija līdz 3. augustam piedalījos starptautiskā konferencē ar prezentāciju simpozijā "ISREV simpozija par atbilžu meklējumiem uz būtiskajiem reliģiskās izglītības jautājumiem."ISREV Symposium on how to approach questions about key issues in religious education" un diskutēju strapreliģiju dialoga ilgtspējības nosacījumus starptautiska foruma ietvaros.
Lielākais notikums un piedzīvojums šajā atskaites periodā bija viesošanās pie sadarbības partneriem Dienvidāfrikas Universitātē (UNISA) un intensīvs darbs gan studējot garīguma, tai skaitā, kristīgā garīguma jautājumus universitātes bibliotēkā, gan piedaloties 3 starptautiskās konferencēs Pretorijā un Stelenbušā, kā arī sniedzot ieskatu Latvijas reliģiskās izglītības aktualitātēs Sv. Augustīna koledžā, Johanesburgā.
6.-7. septembrī “Vai jūs zināt, kas es esmu? Būt cilvēkam tehnoloģiju laikmetā.”/”Do You know who I am?: Being Human in a Technological Age.” (Pretorija)
No 20. līdz 22. septembrim “Garīgums, teoloģija, izglītība”/”Spirituality, Theology, Education.” (Pretorija) un no 26. līdz 27. septembrim “Bībele, baznīcas un garīgums (ne?-) sekulārā pasaulē”/ “Bible, churches and Spirituality in a (non?-)secular world.” (Stelenbuša).
12. septembrī piedalījos pēcdoktorantu seminārā, kuru vadīja profesors Niko Bota (Nico Botha) "Reimagining research methodology in Missiology” (UNISA, Pretorija). Lielākoties diskusijā argumenti tika balstīti atbrīvošanās teoloģijā un centrālā tēma bija dekolonizācija baznīcas prakses dažādos aspektos – nabadzības mazināšanā un diakonijā, baznīcas rituālu un liturģijas tradīcijas un draudžu gatavība inovācijām. Kā arī sekulārās sabiedrības daļas un baznīcas iespējamā sadarbība sabiedrības integrācijas jautājumos.
19. septembrī notika publiska lekcija Sv. Augustīna koledžā (Johanesburga) “Reliģiskā izglītība Latvijā: cerības un izaicinājumi.”/ “Religious Education in Latvia: Hopes and Challenges.” www.staugustine.ac.za/news-events/public-lecture-prof-laima-geikina-19-september-19h00
Šādi starptautiski forumi ir ļoti pateicīgi, lai dibinātu jaunus kontaktus ar kolēģiem visā pasaulē, kā arī stiprinātu jau esošos. Dienvidāfrika bija ražīga šai ziņā. Nodibināti kontakti ar Prāgas Kārļa Lielā Universitātes (Čehija) Jūdaikas studiju ekspertu Dr. Dāvidu Biernotu (David Biernot), Otavas Sv. Pāvila Universitātes (Kanāda) Teoloģijas fakultātes profesoru Fabrisu Blī (Fabrice Blée), Adelaidas Tabora koledžas (Austrālija) pēcdoktorantūras studiju vadītāju Dr. Stjuartu Devenišu (Stuart Devenish). Notikusi vienošanās par turpmāku sadarbību, 2019. gadā organizējot garīguma jautājumiem veltītas konferences Rīgā un Romā (sadarbībā ar SSCS - Society for the Study of Christian Spirituality) 2019. gadā. Minētajos projektos turpinās sadarbība ar UNISA un profesoru Kristo Lombārdu.
Ļoti nozīmīgs bija Henki (Hankey) kongrigacionāļu baznīcas apmeklējums ar iespēju piedalīties dievkalpojumā un sveicināt draudzi Latvijas kristiešu vārdā.
Paralēli darbam, šādas vizītes pie sadarbības partneriem ļauj iepazīt valstis un kultūras, kas ir atšķirīgas no mūsu kultūras, un vienlaikus tik līdzīgas: Dienvidāfrikā Aparteīda režīms tika gāzts 1994. gadā, tikai pāris gadus pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas laika, sabiedrība ir sašķelta joprojām dažādas ādas krāsas grupās – baltajos, melnajos un krāsainajos. Līdzīgi kā Latvijā, kur esam etniski sašķelti. Liela cerība sabiedrības vienotībai ir jaunā paaudze gan vienā, gan otrā gadījumā, kas spēj pārvarēt vēsturiskus pāri darījumus un vienoties kopīgu mērķu sasniegšanai. Gan Dienvidāfrikas, gan Latvijas kori ir vieni no izcilākajiem pasaulē. To atklāju jau Pasaules koru olimpiādes laikā Rīgā. Un, nenoliedzami, Dienvidāfrikas daba ir viens no iemesliem, kāpēc vēlētos vēl kādreiz apciemot šo zemi.
Dienā, kad devos mājup, bija sācies džakarandu ziedēšanas laiks. Vēl viens iemesls atgriezties Dienvidāfrikā!
